Kad manas Dzimtenes dārzos
Caur sniegu miķelīši zied,
Stāv mana Tēvzeme vārtos,
Caur kuriem uz ziemu iet.
Kad manas Dzimtenes laukos
Vējš valsi sniegotu dej
Un slaidos karogu mastos
Sārtbaltas liesmas jau skrej,
Auksti vēji kad pūš, Tev salst.
Lieti nelīst, Tev mute kalst.
Maza Tu esi mums,
Bet tādēļ nav jānoskumst.
Ir atkal novembra vidus,
Un laiku pieminam mēs,
Kad cauri tumsai, pret rītu
Bij’ piedzimt Latvijai lemts.
17. novembra rīts pienāca satraukuma un gaidu pilns, jo mūsu Latvijai - 97 gadi. Par godu šim notikumam skolā notika koncerts, kurā ar sirsnīgām dziesmām mūs priecēja 1. - 4. klašu koris, zēnu ansamblis un apvienotais 1. – 9. klašu koris, kā arī mūzikas pulciņš. Skanēja gan dzirdētas, gan tikko iemācītas dziesmas.
Ļoti sirsnīgas dzejas rindas skandēja gan sākumskolas teātra pulciņa dalībnieki, gan 5. – 12. klašu teātra dalībnieki. Paldies visiem skolēniem, kas dāvāja svinīgu, pārdomām bagātu laiku, kurā katrs aizdomājās par savu Dzimteni.
Burtu pa burtam lasām un mācāmies tautas tradīcijas, dziesmu burvību, deju raksturu, savas villaines stūrī rakstītās zīmes.
Burtus māca burtnieki – skolotāji. Bet burtā noslēpto atklājam katrs sev pats savai turpmākajai dzīvei, lai pēc gadiem to mācītu nākamajiem. Burtošanās aizrautība un burtības centība atjauno labā un skaistā radīšanas brīvību tautā.
Soļus kā burtus kopā liksim.
Un tā līdz varavīksnei tiksim.
Bet, kur beidzas varavīksne???
17. novembra vakarā skolā valdīja dejas burvība, kurā mūsu skolas dejotāji – skolotāja J. Trezuna vadībā un ciemiņi no Rīgas Skolēnu pils TAD „Uguntiņa”, kuru jau 37 gadus vada Gita Ūdre, izdejoja Skolēnu Deju svētku repertuāru.
Koncertu sāka ar gājienu, kura laikā kaut kripatiņu dejotāji varēja izdzīvot tās emocijas, ko dod GĀJIENS, jo vasarā tās viņi izdzīvoja caur televizora zilajiem ekrāniem.
Un tad laiks bija atvēlēts dejai. Pasakaini! Deja ir mūsu tautas valoda, kuru saprot visi, kura mums sniedz gan prieku, gan mīlestību, gan gandarījumu par vadītāju paveikto un bērnu izaugsmi.
Paldies visiem tiem skolēnu vecākiem, kas atbalstīja gan savus bērnus, gan mūsu ciemiņu raito dejas soli!
Iveta Špūle