Pirmais apskates objekts bija Likteņdārzs, kura radīšanas idejas autori ir Marta un Vilis Vītoli. Tas uz salas Daugavā pēc ainavu arhitekta Šunmjo Masuno projekta top kā dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā. Likteņdārzs  top visu to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, ko Latvija zaudēja 20. gadsimtā, – to, kas krituši karos, represēti, bijuši spiesti doties trimdā vai citādi cietuši savu politisko uzskatu dēļ. Gandrīz katrā latviešu ģimenē ir kāds cietušais, tāpēc tika meklēts un fotografēts Liepupes vidusskolas skolotājas A.Melnalksnes ģimenes stādītais ozoliņš pie lielā akmens. Pa Likteņdārza ābeļu aleju, kas  nobruģēta ar 113 000 bruģakmeņiem un uz kuriem iegravēti dārza atbalstītāju vārdi, ceļš veda uz amfiteātri, ko ieskauj simboliska ozolu godasardze. Abās ceļa pusēs, ejot uz amfiteātri, redzami vairāk nekā 2000 cilvēku stādīti kociņi, kas nākotnē veidos jauktu koku mežu. Varēja aplūkot Daugavas krasta gleznaino ainavu un Kokneses pilsdrupu aprises tālumā, skatu terasi (te pēc gides lūguma tika nodziedāta dziesma ‘’Vientuļais ozols’’, kas asociējas ar blakus iestādīto ozolu,), ar tēlnieka Ojāra Feldberga atbalstu izveidotu piemiņas vietu Latviešu strēlnieku pulku dibināšanas 100. gadadienā, lielo Sirdsakmeni, novēlējumu sienu ar vairāk nekā 2000 vēlējumu plāksnītēm Latvijai. Gandrīz 2 stundu ilgā ekskursija atstāja paliekošas emocijas katra sirdī, ne velti tā iecerēta kā ‘’vieta, kur rast mierinājumu, smelties spēku un gūt iedvesmu piepildīt sapņus’’. Katra latvieša pienākums ir Likteņdārzā būt, taču pedagogiem jo īpaši, lai varētu partos stāstīt skolēniem, mudināt izzināt tautas likteņgaitas.