Liepupes vidusskolai piederošie svin savas gaišās mājas 35. Jubileju
26.10.2016

---

Liepupes vidusskolai piederošie svin savas gaišās mājas 35. Jubileju

 

            Sestdien Liepupes vidusskolas saime svinēja sava skolas nama 35. jubileju. Par gadskaitli jau pagalmā atgādināja no košiem āboliem izveidoti cipari. Taču īsu brīdi pirms pasākuma sākuma sporta zāle, kur bija iecerētas svinības, bija gandrīz tukša. Taču nekā pārsteidzoša, jo visi sākotnēji pulcējās savās klasēs. Un tad, gluži tāpat kā sākoties mācību stundai, vienā acumirklī zāle piebira pilna līksmi čalojošiem, smaidīgiem ļaudīm. – Prieks, ka jūsu ir tik daudz. Sanākuši visi, kuri jūtas piederīgi šai vietai un skolai, - svētkus atklāja vidusskolas direktore Arta Rubeze. – Atmiņas ir tās, ko neviens nevar atņemt, un tās vieno, rada prieku. Mēs taču jūtamies labi, vai ne? Šim direktores jautājumam kā atbilde atskanēja daudzbalsīgs jā un skaļi aplausi.

            Saviļņojoši izskanēja visu kopā dziedātā lūgsna Dievs, svētī Latviju un ar klusuma brīdi tika godināti tie pedagogi un absolventi, kuri ir mūžībā. Tad sarīkojuma vadītāji Artis Ārgalis un Evija Keisele atgādināja vēstures faktus. Abi ir Liepupes absolventi, bijušie klasesbiedri, bet tagad Artis vada Skultes pagasta pārvaldi un Evija – Salacgrīvas Jaunatnes iniciatīvu centru Bāka.

            Liepupes skolas namu atklāja 1981. gada 6. oktobrī. Jaunā izglītības iestāde tapa, apvienojot Liepupes, Tūjas un Duntes astoņgadīgo skolu. Ar aplausiem salidojuma dalībnieki sumināja esošos un bijušos pedagogus, kuri nostājās zāles priekšā. Bet atgādinājumam par trim skolām, kas kļuva par vienu, katrai gaismiņu svečturī aizdedza to kādreizējie skolotāji Žanis Andže, Marija Šakele un Inese Broka (viņa bija šo skaisto svētku režisore).

Kad bija izskanējis skolotājas Ritas Cīrules veltījums skolai, savējo priekšā nostājās Ž. Andže. Viņš Liepupes vidusskolu vadīja no dibināšanas līdz pat 2013. gadam. – Šī jubileja man ir citā statusā. Pirmoreiz esmu šeit kā viesis. Bet ilgie te nostrādātie gadi, pat sākot no ēkas celtniecības, man liek izjust, ka vēl arvien esmu piederīgs šai skaistajai skolai. Un būšu tai piederīgs vienmēr! To dzirdot, zāle viņam skaļi uzgavilēja. Bijušais direktors pateicās savam kolektīvam par kopīgo darbu. – Lai jums veiksme turpmāk un spējat arvien noturēt Liepupes skolas labo slavu. Sākums bija grūts, mums bija jāiekaro sava vieta. Tas izdevās, bijām viena no vadošajām skolām kādreizējā Limbažu rajonā. Ilggadējais direktors priecājās par sestdien sanākušo kuplo absolventu pulku un to, ka viņiem dzīvē veicas. - Prieks, ka skola gadu no gada kļūst skaistāka, ir mūsdienīga izglītības iestāde. Veiksmi turpmākajā darbā viņš novēlēja savai amata pēctecei, savukārt A. Rubeze uzsvēra, ka Ž. Andže bija arī viņas direktors, kas Artu Liepupē pieņēma darbā. – Lai mums visiem Dievs dod tik lielisku vadītāju! – šo A. Rubezes teikumu atkal pavadīja vētraini aplausi. Ž. Andže sirsnīgi tika sumināts arī nesen aizritējušajā nozīmīgā dzīves jubilejā. Absolventes kā veltījumu viņam nodziedāja Raimonda Paula Vīrieti labākajos gados. Pats jubilārs gan teica, ka apaļo dzimšanas dienu jau piemirsis, jo dzīve rit tālāk un – tāds pats jau vien esmu. 

            Sestdien Liepupes vidusskolā notika 35. jubilejas salidojums. Par aizvadītajos gados notikušo atgādināja aktu zālē iekārtotā izstāde – hronikas un vēstures liecības, arī jubilejas sarīkojumā mijās atmiņas ar apsveikumiem un priekšnesumiem. Pasākuma vadītāji – absolventi Artis Ārgalis un Evija Keisele – vedināja visus, skatoties uz lielā ekrāna attēlus, izsekot līdzi piecām septiņgadēm un tam, kā mainījusies skola. Sākumā tā bija astoņgadīgā un 1983. gadā to pārveidoja par vidusskolu. 2001. gada 28. novembrī Liepupes baznīcā iesvētīja skolas karogu. Tas bija svinīgs un aizkustinošs brīdis.  

Bildes lieliski parādīja arī laikmeta politiskos griežus – mainījās valsts karogi, skolēnu formas, sākās sadarbība ar citvalstu skolām. Taču bērni visos laikos mācījās, priecājās, darīja blēņas. Zāles smieklus un sajūsmu izraisīja gan attēli – sākumā melnbaltie, tad krāsainie, gan piemirstie fakti, kas daļa šodien, liekas, gluži amizanti. Pamatīgu pārbīli visi piedzīvojuši pirmajā vidussskolas izlaidumā 1986. gadā. PSRS himnas ieraksts sākās ar vārdiem: - Runā Rīga. Pareizs laiks 6.15. Starp visiem vidusskolas izlaidumiem divi ir īpaši – gan 2001. gada absolventi, kurus audzināja Kārlis Ozols, gan 2009. gada beidzēji – Iras Janišas audzēkņi – visi iestājās augstskolās. Fotokolāža atgādināja, ka liepupieši vienmēr bijuši ne tikai aizrautīgi dziedātāji, dejotāji un teātra mīļotāji, bet arī lieliski sportisti. Liepupes vidusskola ir vienīgā Latvijā, kuras dambretistiem ir tādi panākumi – izcīnītas pat pasaules čempionātu medaļas. Pēdējā septiņgade nākusi ar skolas vadība maiņu, jaunu dinamiku, atjaunotu sporta un aktu zāli, dabaszinību kabinetu, modernām tehnoloģijām. – Viens posms nomainu nākamo, viena paaudze otru, bet mūsu skolas radošais gars neizsīkst, - vēstures atskatu noslēdza Artis un Evija.

            Pasākumā neizpalika arī absolventu uzstāšanās. Dziedāja trio Elīna Vēja, Inga Račko un Anda Maļinovska, tāpat solistes Līga Priede un Kristīna Trezune, kuras balss izpelnījās saucienus bravo. Dziedoši šajā kolektīvā ir arī pedagogi – viņi sirsnīgi izpildīja Veltījumu skolai. Savukārt bijusī ilggadējā skolotāja Ņina Andže jubilārei bija veltījusi dzejoli Liepupes sirds. Uzstājās arī tagadējie audzēkņi – dejoja Liepupīte un dziedāja ansamblis.

            Protams, skolas kolektīvs svētkos saņēma gan dāvanas, gan sirsnīgus apsveikumus. Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs vispirms uzrunāja bijušo direktoru, tad pašreizējo, kādreizējos pedagogus un tos, kuri šobrīd skolā strādā... Un uzreiz pats sevi izlaboja – skolās nav bijušo. Mums katram sava skola tāda ir vienmēr, tāpat kā savi skolotāji. Īpaši. Salacgrīvas vidusskolas direktore Sanita Šlekone, kura pati ir Liepupes absolvente, teica paldies pedagogiem par to mīlestības darbu, ko viņi dara mūža garumā. Pagasta pārvaldes un visu pašdarbnieku vārdā skolu sveica Liepupes tautas nama vadītājs Andris Zunde, nosaucot abu iestāžu sadarbību par bezierunu. Ja vajag, viens otru noteikti bez vārda runas atbalstīs. Īpaši viņš sumināja skolotājus, kuri ir arī rosīgi pašdarbnieki. Un tādu nav maz. – Taču, klausoties skolotāju ansambli, sapratu - vēl ir rezerves. Bet, redzot skolēnu uzstāšanos, pārliecinājos – aug jaunā maiņa. Jubilāriem bija vēl citi sveicēji. Taču arī vidusskolas direktore Arta Rubeze bija sagatavojusi veltes gan savam kolektīvam, gan pašvaldībai, pārējām novada izglītības iestādēm, daudzajiem sadarbības partneriem, atbalstītājiem. Visi saņēma krūzītes ar Liepupes vidusskolas simbolu. Direktore savai skolai vēlēja daudz baltu dieniņu un visiem – izdošanos, bet skolotājiem atgādināja, ka nav svarīgi, vai stundā strādā pie tāfeles vai projektora, galvenais vienmēr ir cilvēciskais kontakts. Lai cilvēks mācītu cilvēku un atziņas ietu no sirds uz sirdi. 

            Pēc svinīgā pasākuma sākās balle, omulīgas sarunas klasēs, fotografēšanās, kavēšanās atmiņās – kā jau šādās tikšanās reizēs ierasts.

            Tiesa, sestdienas salidojums nebija vienīgais jubilejas sarīkojums. Teju visu iepriekšējo nedēļu svētkus svinēja pašreizējie skolēni un arī pirmsskolas grupiņu audzēkņi, jo vidusskolā jau vairākus gadus ir savs Rūķu nams un 5.-6.gadīgo grupas. Un skolai dzimšanas dienā trīs lielas tortes čakli gatavoja gan mazie rūķi, gan visi 1. – 12. klašu skolēni. Sanāca brīnumgardi. Uz mielošanos pie liepupiešiem atsteidzās pat Karlsons (skolotāja Iveta Špūle). Neizpalika jauks jubilejas koncerts, kurā uzstājās gan nākamie skolēni, gan sākumskolas koris, jaunāko klašu un lielā teātra pulciņa dalībnieki. Bija spēles un rotaļas, un katram audzēknim tika dāvana – pildspalva ar iegravētiem vārdiem Liepupes vidusskola. – Nereti jubilejās pašreizējiem skolēniem svētki it kā izpaliek, bet viņi ir skolas šodiena un nākotne, galvenie šajā mājā, - uzsvēra A. Rubeze.

Laila PAEGLE

Autores un Ineses BROKAS foto

 

Liepupes vidusskolas direktore Arta Rubeze teic paldies Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājam Dagnim Straubergam, kurš nekad izglītības jomas vajadzībām nesaka nē. Pats priekšsēdētājs gan palaboja, ka tā vietā dome saka - varbūt, padomāsim, iespējams...

Par mūžīgo ceļu, kas ved uz mājām, dzied Liepupes skolēni, pedagogi, absolventi, un viņiem pievienojās arī visa zāle

 

Vairāk bildes skatīt šeit ... 

 

Bildes lejupielādēšanai pieejamas šeit...